Vācu aitu suņi (VAS) ir cēli, centīgi, lojāli un ļoti inteliģenti suņi. Tie ir liela izmēra un ar ļoti atlētisku uzbūvi, kas padara viņus gan spēcīgus, gan veiklus. Lai arī ir izcili ganāmpulka suņi, šī šķirne ir ļoti piemērota darbam kā dienesta suņi, piemēram, pavadoņi neredzīgajiem.
Viņi lieliski darbojas kā darba suņi, īpaši policijas un militārajās operācijās. Kā arī ir ļoti efektīvi sargsuņi. Protams, vācu aitu suns ir arī brīnišķīgs ģimenes mīlulis.
Šķirnes apraksts Grupa: Aitu un ganu suņi Augstums cm: Suņiem 60-65, kucēm 55-60 Svars kg: Suņiem 30-40, kucēm 22-32 Kažoks: Raupjš, vidēja garuma Krāsas: Melna ar rudu un/vai dzeltenu, pelēka ar tumšāku ēnojumu, melna krāsa
| Pieķeršanās | Augsts |
| Draudzīgums | Augsts |
| Draudzīgs pret bērniem | Augsts |
| Draudzīgs pret dzīvniekiem | Zems |
| Fizisko aktivitāšu nepieciešamība | Augsts |
| Rotaļīgums | Augsts |
| Enerģijas līmenis | Vidējs |
| Apmācāms | Augsts |
| Inteliģence | Augsts |
| Tieksme riet | Augsts |
| Spalvas izkrišana | Augsts |
Vācu aitu suņu senči simtiem gadu darbojās gan kā kalpi, gan cilvēku pavadoņi. Izveidoti no veciem aitu un lauksaimniecības suņiem, šodien zināmais VAS pirmo reizi tika ieviests Vācijā 1899. gadā. Kapteinis Makss fon Stefanics tika atzīts par šķirnes pirmsācēju.
Pirmā un Otrā pasaules kara laikā tika atmests vārds “vācu”, un šķirne tika dēvēta par aitu suni vai Elzasas vilku suns (nosaukums, kas joprojām tiek lietots dažos reģionos). Pasaules interese par šķirni sāka pieaugt 20. gadsimta sākumā un šķirni oficiāli atzina Amerikas Kennel Klubs (AKC) 1908. gadā.
Mūsdienās tā joprojām ir viena no populārākajām suņu šķirnēm un ir starp 5 pieprasītākajām šķirnēm Eiropā un Ziemeļamerikā. Pēdējā laikā tiek daudz diskutēts par to, ka audzēt izstāžu suņus, lai viņiem būtu slīpa, nevis taisna mugura, ir nepareizi un šī prakse tiek kritizēta kā sliktas gaitas veidojoša.
VAS ir raupja, vidēja garuma spalva ar biezu pavilnu. Viņu kažoks ir jāķemmē ik pēc dažām dienām. Vācu aitu suņiem ir relatīvi augsts spalvas izkrišanas līmenis, ko var mazināt, regulāri kopjot kažoku. Esiet gatavs, ka uz drēbēm un mēbelēm būs spalvas, un bieži nāksies lietot putekļsūcēju.
Par laimi, kažoks neuzsūc netīrumus un gružus, tādēļ nenāksies mazgāt suni vairāk kā reizi mēnesī. Patiesībā pārāk bieža mazgāšana atbrīvo kažoku no eļļām, kas to padara veselīgu.
Atcerieties, nagiem jābūt apgrieztiem, lai suns varētu ērti pārvietoties. Būtu nepieciešams sunim uzturēt labu mutes higiēnu, pāris reizes nedēļā tīrot zobus. Šai šķirnei patīk košļāt un tā ir apveltīta ar spēcīgiem žokļiem, tāpēc iegādājieties izturīgas graužamās rotaļlietas.
Vācu aitu suņi dažreiz var kļūt nemierīgi vai pat agresīvi, ja netiek atbilstoši apmācīti un trenēti. Noteikti rūpīgi apmāciet savu VAS. Šķirnes inteliģence un vēlme strādāt padara šo šķirni par diezgan viegli apmācāmu. Pareiza socializācija ir nepieciešama arī tādēļ, lai nodrošinātu, ka VAS nekļūst stresains vai nobijies, kad satiekas ar švešiem cilvēkiem vai dzīvniekiem, kā arī nokļūstot jaunā vidē. Suņi var būt distancēti un aizdomu pilni, atrodoties starp nepazīstamiem cilvēkiem.
Šī ir šķirne ar augstu enerģijas līmeni un tādēļ ir svarīgas regulāras aktivitātes. Jūsu VAS, iespējams, ir nepieciešams vairāk aktivitāšu, nekā domājat. Ikdienas pastaiga nav pietiekama. Ja esat skrējējs, vācu aitu suns var būt labs skriešanas kompanjons. Sunim ir jāskrien, jāspēlējas un jāpēta apkārtējā pasaule, lai novērstu garlaicību un pārlieku enerģijas uzkrāšanos.
Suns, kam ir garlaicīgi, var iemantot tādu destruktīvu uzvedību kā riešana, rakšana un graušana. Ar pienācīgu apmācību un socializāciju, VAS var būt ļoti maigi mīluļi un ģimenes sargi. Tā ir ideāla šķirne aktīvām mājsaimniecībām. Šīs šķirnes inteliģence un aizsargājošā izturēšanās var padarīt viņus par labu izvēli ģimenēm ar bērniem, ja vien suns ir pareizi apmācīts.
Dažiem šīs šķirnes pārstāvjiem var būt tendence dzīties pakaļ kaķiem un citiem maziem mājdzīvniekiem. Suņi var nebūt piemēroti vairāku mājdzīvnieku mājsaimniecībai, ja vien tie nav auguši kopā un socializēti ar citiem mājdzīvniekiem. VAS var nesadzīvot ar svešiem suņiem, it īpaši tā paša dzimuma, kas var radīt problēmas dodoties pastaigās.
Vācu aitu sunim piemērotāks būs nevis dzīvoklis, bet privātmāja ar nožogotu teritoriju. Jānodrošina, lai sunim tiek pievērsta daudz uzmanība un, lai dienas laikā netiek ilgi atstāts mājās viens.
Atbildīgi audzētāji cenšas uzturēt visaugstākos šķirnes standartus, ko noteikusi Latvijas Kinoloģijas Federācija. Suņi, kurus audzē saskaņā ar šiem standartiem, retāk mantos veselības problēmas. Šķirnei var rasties dažas iedzimtas veselības problēmas, šīs ir dažas no tām, kas jāzina:
Vācu aitu suns jābaro ar divām ēdienreizēm dienā – ar divām glāzēm sausās suņu barības, taču sunim nepieciešamais barības daudzums ir atkarīgs no lieluma, aktivitātes līmeņa, vecuma un citiem faktoriem. Tā kā šai šķirnei ir nosliece uz vēdera uzpūšanos un iespējamu kuņģa sagriešanos, izvairieties no lielām ēdienreizēm. Pārliecinieties, vai sunim ir pieejams tīrs, svaigs ūdens.
Uzmaniet suņa svaru un rīkojieties laicīgi, ja novērojiet, ka suns sāk aptaukoties. Aptaukošanās saīsinās suņa dzīvi. Pārrunājiet uztura jautājumus ar savu veterinārārstu, lai saņemtu ieteikumus par barošanas laikiem un barības veidiem visas suņa dzīves laikā.
Šķirnes plusi ◆ Viegli apmācāms ◆ Lojāls ◆ Lielisks sargsuns
Šķirnes mīnusi ◆ Var nesatikt ar citiem mājdzīvniekiem ◆ Ja nav atbilstošas apmācības, var būt agresīvs ◆ Nepieciešama plašāka teritorija
Ja esiet drošs, ka vācu aitu suns ir jums piemērotākā suņu šķirne, pirms lēmuma pieņemšanas, noteikti ievāciet pēc iespējas vairāk informāciju. Lai uzzinātu vairāk par šķirni un tās īpatnībām, aprunājieties ar citiem VAS šķirnes saimniekiem un zināmām audzētavām.
Šeit variet lasīt arī par citām suņu šķirnēm: