Rodēzijas ridžbeks – šī šķirne ir gan ar Eiropas, gan Āfrikas saknēm – tā ir liela, atlētiska un izturīga suņu šķirne. Ridžbeki savu šķirnes nosaukumu guvuši muguras apmatojuma īpatnības dēļ – otrādi augošā apmatojuma joslai uz muguras, kas atgādina zobenu. Šis suns var būt ne tikai lielisks aizstāvis un sargsuns, bet arī cienīgs mājas mīlulis.
Šķirnes apraksts Svars: Mātīte 29–34 kg, tēviņš 36–41 kg Augstums: Mātīte 61-66 cm, tēviņš 63-69 cm Krāsas: No gaišas kviešu līdz sarkanai kviešu Mūža ilgums: 10-12 gadi
| Pieķeršanās | Augsts |
| Draudzīgums | Augsts |
| Draudzīgs pret bērniem | Vidējs |
| Draudzīgs pret dzīvniekiem | Vidējs |
| Fizisko aktivitāšu nepieciešamība | Augsts |
| Rotaļīgums | Augsts |
| Enerģijas līmenis | Vidējs |
| Apmācāms | Vidējs |
| Inteliģence | Augsts |
| Tieksme riet | Zems |
| Spalvas izkrišana | Zems |
Rodēzijas ridžbeku saknes meklējamas jau 1500. gados, kad Eiropas imigranti uz Dienvidāfriku atveda vairākas suņu šķirnes. Kolonistiem bija nepieciešams labs medību suns, aizsargs un pavadonis. Viņu suņi selektīvi tika audzēti ar savvaļas ridžbeku suņiem, kurus vietējie iedzīvotāji izmantoja medībām. Iespējams, ka šķirnes selekcijā piedalījās dažādas šķirnes, tai skaitā vācu dogs, mastifi, bladhaundi, greihaundi un terjeri.
1877. gadā ridžbeki tika atvesti uz Rodēziju, valsti, kuru tagad sauc par Zimbabvi un, kur tos audzēja un tālāk attīstīja mednieku vajadzībām. Iegūtā šķirne kļuva pazīstama kā Āfrikas lauvu dzinējsuns, jo to kādreiz izmantoja lauvu medībām. Suņi tika izmantoti arī, lai medītu mežacūkas. Šķirnes standarts tika izveidots Rodēzijā 1922. gadā.
Īsajam, gludajam kažokam nav nepieciešamas lielas rūpes, kā arī suns met tikai nelielu līdz mērenu daudzumu spalvas. Lai mīlulis būtu apkopts, ir būtiski parūpēties par apgrieztiem nagiem un regulāri iztīrītām ausīm, lai izvairītos no ausu infekcijām. Uzturiet suni veselīgu, ievērojot mutes dobuma higiēnu, tostarp regulāri tīrot suņa zobus.
Rodēzijas ridžbeks ir ļoti atlētisks un aktīvs suns, kuram nepieciešams daudz garīgu un fizisku vingrinājumu. Pastaigās suns būs jāved pie pavadas un jākontrolē, jo ir tendence dzīties pakaļ visam, kas kustas. Nepieredzējušiem saimniekiem var būt grūti kontrolēt pavadu ar lielu, satrauktu suni. Šī šķirne izceļas dažādos suņu sporta veidos, ieskaitot veiklību, paklausību un pievilināšanas sacensības. Atrodot sunim piemērotākās un aizraujošākās aktivitātes, var palīdzēt novērst garlaicību un nemieru.
Rodēzijas ridžbeks ir ļoti inteliģents un arī neatkarīgs suns, kuram nepieciešama pareiza paklausības apmācība, kas ir tik pat svarīga kā jebkuram citam liela auguma sunim. Daži lielie suņi nemaz nezina savu lielumu, tāpēc ir svarīga kontrole pār savu suni.
Ridžbekiem patīk rakt un veidot bedres, lai siltā laikā atvēsinātos. Viņiem ir arī tendence izbēgt no iežogotas teritorijas. Jums būs nepieciešami droši iežogojumi, lai tiem nevarētu pārlēkt pāri vai izrakties cauri. Šķirnei ir izteikts mednieku instinkts, tādēļ suns dzīsies pakaļ visam, kas kustas un ātri vien pazudīs tālēs zilajās.
Cēlais Rodēzijas ridžbeks ir maigs un uzticīgs savai ģimenei, taču sākotnēji var būt rezervēts ar svešiniekiem. Ļoti svarīga ir pareiza socializācija, sākot jau no kucēnu vecuma. Tas palīdzēs rodēziešiem vieglāk pieņemt jaunus cilvēkus, dzīvniekus un apkārtējo vidi.
Rodēzijas ridžbeks var būt piemērots ģimenēm ar bērniem, ja suns ir apmācīts saprasties ar bērniem. Neatkarīgi no šķirnes, noteikti neatstājiet suni vienatnē ar maziem bērniem.
Nekastrēti ridžbeku tēviņi mēdz izrādīt agresiju pret citiem vīriešu kārtas suņiem. Mednieku instinktu dēļ var dzīties pakaļ maziem dzīvniekiem un kaķiem, ja vien ar šiem dzīvniekiem nav kopā uzauguši.
Atbildīgi audzētāji cenšas uzturēt visaugstākos šķirnes standartus, ko noteikusi Latvijas Kinoloģijas Federācija. Suņi, kurus audzē saskaņā ar šiem standartiem, retāk mantos veselības problēmas. Kaut arī parasti ridžbeki ir apveltīti ar labu veselību, šīs ir dažas iespējamās veselības problēmas, kas jāzina:
Barojiet Rodēzijas ridžbeku divas reizes dienā, ne vairāk kā divas tases sausās suņu barības katrā ēdienreizē. Mājdzīvniekam piemērotais barības daudzums ir atkarīgs no lieluma, vecuma, aktivitātes līmeņa un citiem faktoriem. Nevajadzētu būt brīvi pieejamam ēdienam, jo šī šķirne neizjūt mēra sajūtu. Pārtikas rīšana vai pārāk daudz ēdiena vienā ēdienreizē var izraisīt kuņģa sagriešanos, kurai būs nepieciešama tūlītēja medicīniskā palīdzība. Pārliecinieties, lai sunim ir pieejams svaigs un tīrs ūdens.
Izvairieties no kārdinājuma dot sunim cilvēku pārtiku kā našķi. Ridžbeki ir arī zināmi ar to, ka virtuvi uzskata par savu personīgo bufeti un paķer jebkuru ēdienu, ko var sasniegt – esiet piesardzīgi un pārliecinieties, ka arī skapīši ar pārtiku ir nepieejami.
Novērojiet, vai jūsu mīlulim nav pazīmju, ka suns pieņemas svarā – liekais svars vai aptaukošanās var saīsināt suņa dzīvi un palielināt citu slimību risku. Tā kā laika gaitā suņa vajadzības pēc uztura mainīsies, noteikti izrunājiet to ar savu veterinārārstu. Jūs varat jautāt ieteikumus barošanas laikiem, barības veidiem, barības daudzumam un vingrinājumiem, lai suns būtu vesels.
Šķirnes plusi: ◆ Gudrs ◆ Maz met spalvu ◆ Draudzīgs, rotaļīgs un sirsnīgs
Šķirnes mīnusi: ◆ Patīk rakt ◆ Nosliece uz pakaļdzīšanos mazākiem dzīvniekiem ◆ Var mēģināt bēgt no iežogotām teritorijām
Ja esiet drošs, ka Rodēzijas redžbeks ir jums piemērotākā suņu šķirne, pirms lēmuma pieņemšanas, noteikti ievāciet pēc iespējas vairāk informāciju. Lai uzzinātu vairāk par šķirni un tās īpatnībām, aprunājieties ar citiem ridžbeku saimniekiem un zināmām audzētavām.
Šeit variet lasīt arī par citām suņu šķirnēm:
Apsveicam!