Labradors retrīvers ir viena no populārākajām suņu šķirnēm Latvijā un visā pasaulē. Tie ir vidēja vai liela auguma suņi ar izturīgu, atlētisku uzbūvi. Labradors ir pazīstams ar savu intelektu, smalko raksturu un labu temperamentu. Lai arī tos audzē kā medību suņus, šīs īpašības labradorus padara arī par lieliskiem kompanjoniem.
Papildus savām sportiskajām spējām, labradori spēj būt izcili dienesta suņi. Šķirnes pārstāvji bieži tiek apmācīti, lai kļūtu par suņiem-pavadoņiem, kā arī terapijas suņiem. Labradori pilda arī tādas funkcijas kā narkotiku un sprāgstvielu meklēšana, glābšana uz sauzemes un ūdenī.
Šķirnes apraksts Augstums cm: tēviņš 57-62, mātīte 55-60 Svars kg: tēviņš 29-36, mātīte 25-32 Krāsas: melna, šokolādes, dzeltena Mūža ilgums: 10-12 gadi
| Pieķeršanās | Augsts |
| Draudzīgums | Augsts |
| Draudzīgs pret bērniem | Augsts |
| Draudzīgs pret dzīvniekiem | Augsts |
| Fizisko aktivitāšu nepieciešamība | Augsts |
| Rotaļīgums | Augsts |
| Enerģijas līmenis | Augsts |
| Apmācāms | Augsts |
| Inteliģence | Augsts |
| Tieksme riet | Augsts |
| Spalvas izkrišana | Augsts |
Labradors retrīvers, neraugoties uz tā vārdu, faktiski cēlies Ņūfaundlendā. Šķirne tika radīta no Sentdžonsas ūdens suņa, kas ir ņūfaundlendu un mazu ūdens suņu krustojums. Patiesībā Ņūfaundlendi ir cēlušies no Labradora un abu suņu nosaukumi ir ģeogrāfiski mainīti vietām.
19. gadsimta sākumā Malmesberijas hercogs radīja interesi par šo šķirni un atveda uz Angliju, lai suns palīdzētu ūdensputnu medībās. Šī šķirne gandrīz izmira lielo nodokļu dēļ, ko izraisīja Anglijas trakumsērgas karantīnas likums. Tomēr angļi spēja saglabāt un attīstīt šķirnes standartus, kas mūsdienās joprojām ir zināmi un mīlēti.
Labradoriem ir gludi, ūdensnecaurlaidīgi kažoki un ūdriem līdzīgas astes, kas padara tos par izciliem ūdens suņiem. Šķirnei ir īsa spalva, bet tas nenozīmē, ka to nav jākopj. Apmatojumam nav nepieciešamas lielas rūpes, jo tas dabiski atbrīvojas no lielākās daļas netīrumu, tāpēc suns nav jātīra pēc katras pastaigas.
Tomēr labradori met daudz spalvu un noteikti būs nepieciešama regulāra iknedēļas ķemmēšana, lai nodrošinātu dabisko eļļu izplatīšanos un atbrīvošanos no nedzīvās spalvas. Lai uzkoptu māju, būs nepieciešams labs putekļsūcējs, kā arī jārēķinās, ka uz apģērba vienmēr būs kādas suņu spalvas. Labradoru vajadzētu vannot apmēram reizi divos mēnešos.
Ja suns ir fiziski aktīvs, tas var dabiski nodeldēt nagus. Bet, ja dzirdat nagu skaņas uz cietas grīdas, noteikti apgrieziet suņa nagus. To var nākties darīt vienu vai divas reizes mēnesī. Suņa zobu higiēna ir svarīga veselībai un ilgmūžībai. Vēlams tīrīt suņa zobus katru dienu vai vismaz divas līdz trīs reizes nedēļā. Katru nedēļu pārbaudiet, vai ausīs nav infekcijas pazīmju, kas raksturīgas suņiem, kuri dodas peldēties.
Labradori ir vislabāk piemēroti dzīvei privātmājā, kur būt fiziski aktīviem, veltīt tiem daudz uzmanību un nodrošināt apmācību. Labradori ir enerģijas pilni un nav tik labi piemēroti dzīvošanai dzīvoklī. Tomēr, ja ikdienā nodrošiniet atbilstošu daudzumu fiziskas aktivitātes un suns nav garlaikots, iespējams, mīlulis adaptēsies arī dzīvei dzīvoklī.
Vislabāk, ja ir nožogota teritorija, kur spēlēties un aktīvi darboties ar suni. Ņemiet vērā, ka labradori var būt īsti aizbēgšanas meistari, tādēļ pārliecinieties, ka sunim ir žetons ar jūsu telefona numuru, kā arī reģistrēts čips. Sunim var attīstīties uzvedības problēmas, ja lielāko dienas daļu tiek atstāts viens un netiek pietiekami nodarbināts.
Labradoriem retrīveriem patīk atrast dažādas lietas, un viņiem ir tendence nēsāt priekšmetus mutē. Nodrošiniet suni ar izturīgām rotaļlietām un bumbiņām, lai varētu tās košļāt.
Apmāciet suni kucēnu vecumā, lai labi uzvestos pie pavadas un ievērotu norādījumus. Tas nodrošinās, ka jums ir labs pavadonis, nevis nemierīgs un nepaklausīgs suns. Socializācija arī iemācīs sunim atrasties blakus cilvēkiem, suņiem un citiem mājdzīvniekiem, nebaidoties un neaizsargājoties.
Kā īsti ģimenes suņi, labradori labi izturas pret bērniem un ir zināmi kā neticami uzticīgi, mīloši un aktīvi. Tomēr mazi bērni vienmēr jāuzrauga suņa tuvumā, līdz viņi iemācās kā jāizturas pret mājdzīvnieku. Kad bērni ir pietiekami veci, lai cienītu suni, labradors retrīvers ir lieliska mīluļa izvēle.
Labradori retrīveri labi iederas arī mājsaimniecībās, kur ir vairāki mīluļi, it īpaši tad, ja tiek atbilstoši socializēti ar citiem suņiem un kaķiem.
Atbildīgi audzētāji cenšas uzturēt visaugstākos šķirnes standartus, ko noteikusi Latvijas Kinoloģijas Federācija. Suņi, kurus audzē saskaņā ar šiem standartiem, retāk mantos veselības problēmas. Šķirnei var rasties dažas iedzimtas veselības problēmas, šīs ir dažas no tām, kas jāzina:
Barojiet labradoru ar sauso suņu barību divas reizes dienā. Barības daudzums atkarīgs no suņa lieluma un aktivitātes līmeņa. Suņa dzīves laikā ir jāmaina uzturs un to vislabāk izrunāt ar veterinārārstu katras vizītes laikā. Vienmēr suni nodrošiniet ar svaigu, tīru ūdeni.
Labradori bieži vien aptaukojas, daļēji tāpēc, ka dievina ēdienu un neizjūt mēru. Tomēr no saimnieka ir atkarīga suņa ēdiena porcija un tai ir jābūt tādā daudzumā, lai suns nepārēstos. Ja pamanāt, ka suns ir uzņēmis liekus kilogramus, konsultējieties ar veterinārārstu par barošanas grafiku, barības veidu, barības daudzumu un fiziskajām aktivitātēm. Aptaukošanās var saīsināt suņa mūžu.
Šķirnes plusi: ◆ Gudri, var darboties kā terapijas un policijas suņi ◆ Lojāli, lieliski satiek ar bērniem un citiem mājdzīvniekiem ◆ Viegli apmācāmi
Šķirnes mīnusi: ◆ Nepieciešama fiziskā slodze, uzmanība un apmācība ◆ Daudz met spalvu ◆ Nosliece uz pārēšanos un aptaukošanos
Ja esiet drošs, ka labradors retrīvers ir jums piemērotākā suņu šķirne, pirms lēmuma pieņemšanas, noteikti ievāciet pēc iespējas vairāk informāciju. Lai uzzinātu vairāk par šķirni un tās īpatnībām, aprunājieties ar citiem labradoru šķirnes saimniekiem un zināmām audzētavām.
Šeit variet lasīt arī par citām suņu šķirnēm:
Paldies!