Taksis ir enerģiska, pievilcīga suņu šķirne ar mīlīgu personību. Šī sirsnīgā, mazā auguma šķirne neatstāj vienaldzīgu nevienu. Viena standarta ietvaros ir trīs dažādi suņa izmēri – standarta taksis, miniatūrais taksis un trušu taksis un ar trim dažādiem apmatojuma tipiem – īsspalvainais, garspalvainais un asspalvainais.
Taksis ir mīlošs kompanjons, klēpja un īsts ģimenes suns. Neskatoties uz tā nelielo augumu, taksis mēdz būt diezgan aizsargājošs un modrs, tāpēc šķirne var būt arī lieliski sargsuņi.
Šķirnes apraksts Svars kg: Standarts 9, miniatūras līdz 5.5 Augstums cm: Standarts 20-23, miniatūras 13–15 Mūža ilgums: 12-16 gadi
Pieķeršanās | Augsts |
Draudzīgums | Vidējs |
Draudzīgs pret bērniem | Zems |
Draudzīgs pret dzīvniekiem | Zems |
Fizisko aktivitāšu nepieciešamība | Vidējs |
Rotaļīgums | Augsts |
Enerģijas līmenis | Vidējs |
Apmācāms | Vidējs |
Inteliģence | Vidējs |
Tieksme riet | Augsts |
Spalvas izkrišana | Vidējs |
Takša izcelsmes valsts ir Vācija un tur šis suns tika izmantots kā medību suns. Lai arī šķirnes pirmsākumi meklējami jau 15. gadsimtā, patiesā šķirnes attīstība sākās 17. gadsimtā. Saukti par takšiem, bet pazīstami arī kā “āpšu suņi”, jo šie īsie sunīši to arī darīja – medīja āpšus.
Viņu īsās kājas, vaļīgā āda, lielais krūškurvis, apņēmība un neatkarība bija lieliski piemēroti rakšanai, līšanai alās un, protams, āpšu medībām. Kā arī uz leju krītošās ausis, palīdz rakšanas laikā atbrīvoties no netīrumiem un gružiem.
Turpmākā šķirnes attīstībā radās divi izmēri. Vēsturiski standarta lieluma takši turpināja medīt āpšus, kā arī mežacūkas, bet miniatūras dzina zaķus un lapsas. Šķirnes popularitāte pieauga 20. gadsimta 30. un 40. gados. Viņi joprojām ir ārkārtīgi populāri suņi līdz pat šai dienai.
Takša kopšanas vajadzības ir atkarīgas no spalvas tipa. Garspalvainajai šķirnei nepieciešama ikdienas ķemmēšana, tomēr tai parasti nav nepieciešama profesionāla kopšana. Gludspalvainie takši met vairāk spalvu nekā citas šķirnes suņi. Tomēr neatkarīgi no spalvas tipa, takšus ir nepieciešams mazgāt, jo bieži pastāv dažādas ādas slimības.
Noteikti regulāri apgreziet suņa nagus, lai novērstu problēmas ar ķepām. Jāpievērš uzmanība arī tam, lai būtu tīras ausis un pārliecinieties, ka nav infekcijas pazīmes vai ērces. Uzturiet labu mutes dobuma higiēnu, mazgājot suņa zobus pāris reizes nedēļā.
Kaut arī taksis ir mīlēts dēļ savas drosmīgās personības, tam var būt tendence spītēties un liela vēlme aizsargāt. Daudzi takši ir pazīstami arī ar tendenci riet. Pareiza suņa apmācība var novērst šīs iespējamās problēmas. Takši ir neatlaidīgi, kas kā īpašība medību sunim ir nepieciešama, bet, iespējams, var būt kaitinoša mājas apstākļos.
Taksiem ir dabiska nosliece uz aptaukošanos. Lai izvairītos no svara pieauguma, taksim nepieciešamas regulāras aktivitātes. Ieteicamas ikdienas pastaigas, vismaz pāris 10 minūšu pastaigas dienā, kā arī spēles, piemēram, “mest un nest”. Pareizam uzturam ir liela nozīme un vajadzētu izvairīties no pārmērīgas barošanas.
Taksim mugura ir vājā vieta, tādēļ tai būs jāpievērš pastiprināta uzmanība. Vairāk nekā 25 procentiem takšu ir starpskriemeļu disku slimības, kuru dēļ mugurkaula diski var satraumēties. Kad ņemiet mīluli rokās, atbalstiet suņa muguru. Līdz minimumam jāsamazina lēkšana no mēbelēm augšup un lejup. Ideālā variantā nodrošiniet rampas vai pakāpienus, lai tiktu augšā un lejā no krēsliem vai gultām.
Takši ir lieli racēji, tādēļ var tikt bojāti sastādītie augi un puķes, kā arī pagalms var pārvērsties kurmju rakumos. Lai pasargātu teritoriju no rakumiem, nodrošiniet mājdzīvniekam alternatīvas aktivitātes.
Taksis var nebūt ideāla šķirne, ja ģimenē ir mazi bērni, ja vien intensīvi apmācīsiet un socializēsiet suni. Kopumā šī šķirne var būt draudzīga ar bērniem, ja ģimēnē pirmais ienāks bērns un tad suns. Bērnus būs jāapmāca kā pareizi apieties ar suni, jo suņa garās muguras dēļ tā var tik ievainota.
Takšiem ir izteikts mednieka instinkts, tāpēc tie var nebūt piemēroti mājsaimniecībai, kurā mājdzīvnieki ir mazie grauzēji. Parasti labi satiek ar citiem takšiem, bet mēdz kļūt par barvedi daudzdzīvnieku mājsaimniecībā.
Atbildīgi audzētāji cenšas uzturēt visaugstākos šķirnes standartus, ko noteikusi Latvijas Kinoloģijas Federācija. Suņi, kurus audzē saskaņā ar šiem standartiem, retāk mantos veselības problēmas. Šķirnei var rasties dažas iedzimtas veselības problēmas un šīs ir dažas no tām, kas jāzina:
Nepieciešamās barības daudzums būs atkarīgs no suņa lieluma, aktivitātes līmeņa, vecuma un citiem faktoriem. Nodrošiniet augstas kvalitātes barību, uzraugiet uzņemto ēdienu daudzumu un suņa svaru.
Reaģējiet laicīgi, ja pamanāt, ka sunim ir liekais svars, un konsultējieties ar veterinārārstu par piemērotāko barošanas grafiku, barības veidu un daudzumu, lai suns varētu uzturēt veselīgu svaru. Tas palīdzēs sunim nodzīvot iespējami garāko dzīves ilgumu.
Šķirnes plusi: ◆ Labi sargsuņi ◆ Komiski un atraktīvi ◆ Sirsnīgi un omulīgi
Šķirnes mīnusi: ◆ Skaļi rējēji ◆ Grūti apmācīt kārtoties ārpus mājas ◆ Var nesadzīvot ar bērniem vai citiem mājdzīvniekiem
Ja esiet drošs, ka taksis ir jums piemērotākā suņu šķirne, pirms lēmuma pieņemšanas, noteikti ievāciet pēc iespējas vairāk informāciju. Lai uzzinātu vairāk par šķirni un tās īpatnībām, aprunājieties ar citiem takšu saimniekiem un zināmām audzētavām.
Apsveicam!