Ja jūs interesē tīršķirnes kucēna iegāde, pirms pirkuma veikšanas, audzētājam ir jāuzrāda kucēna vecāku ciltsraksti. Ciltsraksti ir viena no lietām, ko nopietns audzētājs izmanto, plānojot metienu. Lemjot par kucēna iegādi, izglītots pircējs vēlēsies ciltsrakstus un atbildīgs audzētājs ar lepnumu parādīs un izskaidros tos jums.
Audzētājam būtu daudz jāzina par suņiem, kuri atrodas šajā cilts kokā – patiesībā, tas viss lielākoties būtu jāzina no galvas. Ja šķiet, ka audzētājs neko daudz nezina par cilts koku, esiet piesardzīgs.
Kas tad ir šie ciltsraksti? Tas ir pavisam vienkārši – tas ir cilts koks. Parasti audzētājs nodrošina ciltsrakstu, kurā parādītas četras vai piecas paaudzes.
Bet kāpēc gan uztraukties par ciltsrakstiem, ja jūs meklējat mājdzīvnieku, nevis izstādes vai vaislas suni? Vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, ciltsrakstā tiek parādīts, vai selekcionārs ir atbildīgs kvalitatīvu suņu audzētājs vai tikai kucēnu pavairotājs, kurš vēlas nopelnīt.
Kā jūs, iesācējs, variet suņu ciltsrakstos noteikt atšķirību? Vispirms apskatiet suņu vārdus. Nopietniem audzētājiem ir audzētavu nosaukumi, kas parādās arī viņu suņu vārdos.
Pēc tam meklējiet iniciāļus pirms un pēc suņu vārdiem. Tie ir nopelnīto titulu saīsinājumi. Piemēram, CH nozīmē čempions, W – uzvarētājs. Ja nezināt, ko nozīmē iniciāļi vai pārbaužu atzīmes, jautājiet audzētājam (ja viņi nezina, dodieties prom!).
Vismaz pusei suņu pirmajās divās paaudzēs (kucēnu vecākiem un vecvecākiem) vajadzētu būt tituliem vai arī viņiem vajadzētu būt ceļā uz tiem. Visnopietnākie selekcionāri aktīvi darbojas sacensībās.
Iespējams, jūs joprojām nepiekritīsiet, jo viss, ko vēlaties ir vienkārši jauks, veselīgs, ar labu uzvedību apveltīts suns. Kam rūp izstāžu čempioni vai audzētāju mērķi? Godīgi sakot, jums vajadzētu rūpēt. Izskatu, veselību, temperamentu, inteliģenci un skaistumu – šo visu ietekmē kucēna ģenētika. Izdariet sev labu – vai nu pērciet kucēnu no uzticamiem audzētājiem, vai arī paņemiet suni patversmē, kuram tas visvairāk nepieciešams. Neatbalstiet pagrīdes pavairošanu.
Cik vecs ir kucēns? Kāda šķirne? Vai ir ciltsraksti? Cik maksā? Vai veiktas vakcinācijas? Vai ir iespējama apskate? Šie ir bieži sastopamie jautājumi, kurus cilvēki automātiski uzdod, pērkot kucēnu. Taču patiesība ir tāda, ka potenciālajiem kucēnu īpašniekiem būtu jāuzdod virkne citu svarīgu jautājumu, ja vēlas samazināt risku.
Pavairotie kucēni var ciest no ģenētiskām slimībām un veselības problēmām, kā arī var būt slikti socializēti, kas var izraisīt uzvedības problēmas. Turklāt brahiocefāliskās šķirnes cieš no nopietnām veselības un labturības problēmām, tai skaitā ar elpas trūkumu. Šīm šķirnēm tas ir dēļ saīsinātā purna, ko daudzi selekcionāri uzskata par vēlamu šķirnes pazīmi.
Viens no izaicinājumiem potenciālajiem kucēnu īpašniekiem ir tas, ka ģenētisko traucējumu simptomus reti var pamanīt ar neapbruņotu aci, un daudzas iedzimtas problēmas vispār neparādās, kamēr suns nav pieaugušā vecumā (piemēram, vairāk nekā pusei no gludspalvainajiem retrīveriem attīstās vēzis līdz astoņu gadu vecumam, kas arī lielākoties ir letāli).
Lai arī jums šķiet, ka pēc skata kucēns izskatās vesels, tas ir tāpat kā skatīties uz aisberga redzamo daļu: lielākā daļa ģenētiskā potenciāla sliktai veselībai paliek nepamanīts. Tāpēc ir tik svarīgi zināt sīkumos par pirmspārdošanas veselības pārbaudēm, kā arī būt labi informētiem par konkrētās šķirnes vispārējo veselību.
Kad iegādājieties suni, jūs pieņemat lēmumu, kas būtiski ietekmēs jūsu dzīvi nākamos desmit līdz piecpadsmit gadus. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai jūs ieguldītu laiku un enerģiju pareizās izvēles veikšanā.
Būtu labi raksta autoram arī paskaidrot atšķirības starp LKF (Latvijas Kiniloģiskā federācija) audzētājiem un citiem ārpus šīs sistēmas ‘audzētājiem’. Kādas prasības ir noteiktas vieniem un otriem attiecībā pret suņu labturību.